Desmit gadu izbaudījis bezdarbnieka nedienas, Normunds Zeps saņēmās nopietni mainīt dzīvi un nolēma izmantot iespēju piedalīties projektā «Atbalsts ģimenēm ar bērniem komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai Daugavpils rajonā», ko īsteno biedrība «Daugavpils rajona partnerība» sadarbībā ar biedrību «Daugavpils lauksaimnieku apvienība».
Projekta vadītāja Inga Krekele stāsta, ka projekts, ko finansē ESF un līdzfinansē Latvijas Valsts, ilgs vēl līdz 2007. gada gada rudenim, bet jau daudzi tā dalībnieki no projekta guvuši savu labumu. Projekts paredz veicināt lauku teritoriju iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un iesaistīšanos darba tirgū, paaugstinot viņu pašapziņu un profesionālo kompetenci, pilnveidojot prasmes un zināšanas komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai. Ar šādu mērķi vismaz 40 Daugavpils rajona daudzbērnu ģimeņu un vientuļo vecāku var piedalīties mācībās un saņemt individuālas konsultācijas, lai paaugstinātu personīgo kvalifikāciju un nodrošinātu ekonomiski pamatotu biznesa plānu izstrādi.
Daugavpils rajona Kalupes pagasta iedzīvotājs Normunds Zeps ir viens no aktīvajiem vecākiem, kas iesaistījās projektā un jau ir uzrakstījis savu biznesa plānu. Pagaidām gan Normunds vēl nav izlēmis, kā to izmantos, taču atzīst, ka beidzot vismaz salicis uz papīra savas domas, padarītos un darāmos darbus, plānus un idejas, veicis aprēķinus, cik izmaksātu viņa ieceru īstenošana. Normunda dzimtā puse ir Preiļu rajona Turku pagasts, kur viņš mantojumā no vecākiem ieguvis zemi. Ar to viņš saista savas ģimenes nākotni. Normunda vecāku mājās ir 10 hektāru zemes, kas lauksaimniecībā praktiski nav izmantojama, un pussabrukušas ēkas, kas jāatjauno. Zemi Normunds izmantojis, lai iesētu bitēm dažādas augu kultūras, bet ar zemes apstrādei nopirkto tehniku palīdz kaimiņu zemniekiem apstrādāt zemi un tā nedaudz atgūst izdevumus.
Normunds ir pabeidzis Daugavpils rajona Višķu sovhoztehnikumu un ieguvis mehānismu mehāniķa diplomu. Ar to arī viņa izglītošanās beigusies, lai gan bijusi vēlme mācīties tālāk augstskolā. Tagad Normunds nožēlo, ka nav ieguvis augstāko izglītību, kas tik ļoti noderētu tālākai izaugsmei un attīstībai. To viņš sapratis kursu laikā, pētot dažādu projektu iespējas. Savā specialitātē Normunds nav dabūjis pastrādāt, jo Kalupes pagastā, tāpat kā daudzās citās lauku pašvaldībās, algota darba nav. Kamēr vēl nebija piedzimuši abi puikas Andis un Elvis, viņš un dzīvesbiedre Inese meklējuši dažādas peļņas iespējas, tostarp arī tirgojuši no Lietuvas atvestās preces. Vēlāk no vietējiem sīkzemniekiem iepirkuši pienu un to kopā ar Ineses gatavoto sieru veduši pārdot Daugavpils tirgū. Bijis labums gan pašiem, gan zemniekiem. Kad izvirzītas stingrākas prasības pret realizējamo piena produkciju, Zepu ģimenei bija jāmeklē cits ienākuma avots. Pašiem savas piena saimniecības nekad nav bijis, un tādu ģimene arī neplāno veidot, tāpēc Normunds pievērsās biškopībai. Sākumā vēl centies meklēt arī gadījuma darbus - pa ziemu divas sezonas piestrādājis par kurinātāju katlumājā, bet Inese iekārtojusies SIA Antaris Kalupes veikalā par pārdevēju.
Saviem spēkiem Normunds pamazām palielinājis bišu skaitu, un tagad viņam jau esot ap 30 saimju. Inese gan piebilst, ka viņai no bitēm bail, ar tām ņemoties tikai vīrs, tomēr no bišu veikuma pārtiekot visi četri, jo tas ir galvenais ģimenes ienākumu avots.
Ievāktais medus ilgi mājās neaizkavējas, tiek ātri vien iztirgots, tādēļ saimniekiem uz tirgu nav jādodas. Ja brīvdienās, braucot no Rīgas uz Daugavpili, ceļa malā Nīcgales krustojumā redzat kādu tirgojam medu, visdrīzāk tas ir Normunds Zeps. Tā ir viņa galvenā tirdzniecības vieta jau gadiem ilgi. Medus izslavēts līdz pat Rīgai, tāpēc dažreiz Normunds to vedot savām kundēm uz P. Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu.
Realizējot medu, iztikt varot, taču aug gan abi dēli, gan arī vajadzības. Pats Normunds sāka aizdomāties, ka šādā veidā viņš sev nenopelnīs pensiju, jo oficiāli joprojām skaitās bezdarbnieks.
Par dažādiem kursiem Normunds interesējas regulāri un tā uzzinājis arī par atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas solījās palīdzēt uzsākt pašnodarbinātību. Normunds stāsta, ka pusgadu uzcītīgi apmeklējis mācību kursus Daugavpilī un bijis ļoti priecīgs, ka ceļa izdevumi un pārējās ar mācībām saistītās izmaksas tiek segtas no projekta resursiem, jo liekas naudas neesot bijis pat autobusa biļetēm. Viņaprāt, mācības bija ļoti interesantas, īpaši pamācošs bijis lekciju kurss par darba aizsardzības jautājumiem, kur Normunds atklājis daudz jauna. Nenācis par sliktu atsvaidzināt vēl tehnikumā iegūtās zināšanas lietvedībā. Patikušas individuālās nodarbības, kurās gūts daudz zināšanu, kā sākt un veidot savu biznesu. Savukārt psiholoģijas nodarbības palīdzējušas tikt pāri iekšējai psiholoģiskai barjerai. Normunds gan atzīst, ka pašpārliecinātības viņam neesot trūcis arī līdz šim, citādi neko nebūtu paveicis, taču tagad jūtoties vēl pārliecinātāks, it īpaši par to, ka jāturpina iesāktais un jātiecas veidot zemnieku saimniecība. Galvenais ieguvums no šīm mācībām bijusi iegūtā pārliecība, ka jāreģistrējas kā pašnodarbinātai personai, vismaz iesākumam, un to Normunds arī izdarījis. Tagad viņš mācās būt arī savas saimniecības rēķinvedis. Līdz šim medus realizācija bijusi haotiska, tagad viss tiek sakārtots un fiksēts, bet viņa zeme ieguvusi arī nosaukumu - «Vasarnieki».
Normunds ir uzzīmējis savas saimniecības nākotnes perspektīvu, kas atspoguļota biznesa plānā. Ar to tagad varētu griezties bankā un ņemt kredītu saimniecības attīstīšanai, taču Normunds nolēmis uzgaidīt, jo drīzumā būšot pieejams Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts jaunajām zemnieku saimniecībām. Saimniecības, kas nav vecākas par pusgadu, varēs saņemt 60Eiropas Savienības atbalsta, bet pašu ieguldītos 40vēlāk varēs atgūt caur Lauku atbalsta dienestu. Lai varētu pretendēt uz šo atbalstu, jaunā saimniecība nedrīkst būt vecāka par sešiem mēnešiem, tāpēc Normunds pagaidām nesteidz reģistrēt zemnieku saimniecību. Nākotnes projekta līdzekļus viņš plāno ieguldīt bišu skaita palielināšanā un domā, ka varētu viens tikt galā arī ar 100 saimēm. Līdzekļi vajadzīgi arī bišu stropiem un citam aprīkojumam, kas ir ļoti dārgs. Viņš jau aizdomājies arī par piedalīšanos ēku modernizācijas projektos. Jāpilnveido arī autovadītāja iemaņas, papildinot apliecību ar citām kategorijām. Normunds teic, ka apmeklētie kursi bijis pirmais nopietnais solis uz nākotnes saimniecību un ģimenes labklājību.
Desmit gadu izbaudījis bezdarbnieka nedienas, Normunds Zeps saņēmās nopietni mainīt dzīvi un nolēma izmantot iespēju piedalīties projektā «Atbalsts ģimenēm ar bērniem komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai Daugavpils rajonā», ko īsteno biedrība «Daugavpils rajona partnerība» sadarbībā ar biedrību «Daugavpils lauksaimnieku apvienība».